Veco māju durvju stāsts

04. janvāris, 2021

Projektā uzmanību pievērsām veco māju elementam – durvīm. Izpētīt to lomu mājas ārējā izskata kontekstā, dekoratīvos elementus, krāsas un toņus, dalīties savās pārdomās, fotografēt, izzināt mājas saimnieku stāstus – tādas bija 3 ekspedīcijas uz 3 Latgales pilsētām, kur saglabājušās vecās koka mājas ar to durvīm – Ludzā, Krāslavā, Rēzeknes vecajā daļā. Tās ir ne vien vecas savos gados, bet tām piemīt atšķirīgas nianses, vadoties pēc to saimnieku tautības. Meistarklasē ieklausījāmies profesionāla restauratora Kārļa Rubeņa viedoklī par durvju atjaunošanas procesu un to autentiskuma saglabāšanu. Līdztekus izstrādājām ieteikumus, kā atjaunot vecās durvis un savu veikumu prezentējām fotoizstādēs.

Aktivitātes notika projekta ,,Veco māju durvju stāsts’’, kuru līdzfinansēja Valsts kultūrkapitāla fonds, ietvaros.

Projekta rezultātus apkopoja RMDV Koka izstrādājumu dizaina un Restaurācijas izglītības programmu vadītājs Andris Anspoks

Fotogrāfijas – durvis Ludzā

Fotogrāfijas – durvis Rēzeknē

Fotogrāfijas – durvis Krāslavā

Projekts ,,Pirts dvielis Latgalē”

16. decembris, 2020

 

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas projekts ,,Pirts dvielis Latgalē”. Projekts īstenots ar Latgales kultūras programmas atbalstu. Īstenošanas laiks: no 2020. gada 15. maija līdz 2020. gada 15. decembrim.

 

 

 

 

Atziņas

11. februāris, 2020

Atziņas

 

par Radošo partnerību programmas ,,RaPaPro‘‘ atbalstītā projekta ,,Jāņa Ivanova mūzikas dizaina kods‘‘, kuru īstenoja Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola sadarbībā ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu.

 

Jānis Ivanovs šajā projektā ir atklāts no jauna skatu punkta, kas spēj uzrunāt ne tikai ieinteresētus cilvēkus no malas, bet arī profesionālus mūziķus. Tajā ieguldītais laiks un darbs noteikti ir atmaksājies. Inta Ragause

 

Pateicoties šim projektam, mums bija lieliska iespēja iepazīt Jāni Ivanovi, jo līdz šim komponists ir bijis neatklāts, neskatoties uz to, ka mūsu skola ir nosaukta viņa vārdā. Negribas teikt skaļus un patētiskus vārdus, taču es varu droši apgalvot, ka J. Ivanovu var likt vienā rindā ar tādiem 20.gs. mūzikas gigantiem kā Šostakovičs, Hačaturjans vai Prokofjevs. Mihails Pranovičs

 

Man vienmēr patīk piedalīties dažādās aktivitātēs. Šis projekts bija kaut kas jauns. Interesanti bija paskatīties uz Ivanovu, gan ejot pa viņa pēdām, dodoties ekspedīcijā, gan apskatot komponistu no mākslinieciskās puses, domājot par logo. Apguvām dažādas jomas, jo neskatījāmies uz šo projektu tikai no mūziķu puses, bet arī no pētnieka un mākslinieka skatupunkta. Kate Slišāne

 

Kaut gan strādāt pie zīmola izveides ir ļoti atbildīga un nopietna lieta, kopumā tas likās diezgan aizraujoši – apskatīt Ivanova dzimto pusi, iedziļināties dzīves gājumā un daiļradē, lai izprastu viņa būtības kodolu. Interesanti bija arī sastrādāties ar zīmolvedi, arī ar mākslas skolas audzēkņiem un sajust viņu darba īpatnības. Raina Vasiļjeva

 

Šis projekts ļāva uzzināt komponistu Jāni Ivanovu ne tikai kā izcilu personību, bet iepazīt viņa personības arī tālākus nostūrus. Vajadzība pētīt, analizet, sacerēt, organizēt ir ļoti nepieciešama mūsdienās, taču šis projekts iemācīja to, ka uzdevuma izpilde nav viegla. Sintija Ontužāne

 

Tieši tikšanās ar Raimondu Plataci sniedza man iespaidu logotipu veidošanas procesā. Process, kura laikā telpā notika ideju apspriešana un pilnveidošana, domu izteikšana, deva mums visiem lielisku pieredzi un jaunas zināšanas, ko noteikti varēsim izmantot arī nākotnē. Laima Andrijevska

 

Esmu izveidojis savu logo variantu, balstoties uz informāciju, kuru ieguvu no Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņu vēlmēm, sava redzējuma un Raimonda Platača lekcijā izskanējušās koncepcijas. Ričards Kokins (izvēlētās grafiskās zīmes autors)

 

Projekta gaitā iepazinām komponistu Jāni Ivanovu kā cilvēku, kurš sīksti turējies pie savas vienīgās kaislības – mūzikas un dažādu skaņdarbu komponēšanas. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi daudzajos noklausītajos skaņdarbos, staigājot komponistam tuvās un pazīstamās takas, atpazina Rāznas ūdeņu šļakstus un Mākoņkalna vēja pūsmu. Tā pat arī Raimonda Platača lekcijā guva priekšstatu par to, kā savus vērojumus konceptualizēt un vēlāk vizualizēt grafiskā zīmē. Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi radošajās darbnīcās, pāros sadalījušies, strādāja gan pie logo koncepcijas, gan vēlāk arī kopīgi meklēja grafiskās zīmes risinājumus. Gundega Strautmane

 

 

RAPAPRO

 

Kāds ir mūsdienu tautastērps?

28. decembris, 2018

Projekts ,,Tautastērpa ceļš’’

Eksperta viedoklis

Lai izpētītu, kā mainījušies Latgales folkloras kopu, etnogrāfijo ansambļu tautastērpi, kas tajos joprojām ir saglabājies no tradicionālās pieejas un kādas novitātes ieviesušās, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas audzēknes skolotāju vadībā devās vairākās ekspedīcijās. Veikumu vērtē Dagdas Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma:

Tautasdziesmas liecina, ka visur seno latviešu dzīvē tērpam aizvien ir bijusi izcila nozīme un tas veidots ar sevišķu lepnumu un dziļu daiļuma izjūtu. Tērpu darinājušas pašas valkātājas ar lielu nopietnību. Senos laikos šo tautastērpa darināšanas mākslu meitas mācījās no mātes, jaunā paaudze no vecākās, reizēm pieliekot arī kādu jaunu izdomu no savas puses. Tērpa pamata doma un nozīme tomēr palika tā pati caur gadu desmitiem un simtiem.

Tradicionālais tautastērps, ko etnogrāfi atzīst kā etalonu, radies un attīstījies līdz 19.gadsimta vidum, līdz dzimtbūšanas atcelšanai, pēc tam to ietekmējuši rūpnieciski ražoti materiāli, pilsētas, attiecīgi arī ārzemju mode un citi jaunmodīgi faktori.

Skatoties uz kolektīviem mūsdienās, kuri uzstāšanās reizēs izmanto tautastērpu, rodas daudz jautājumu gan par tērpa komplektēšanu, gan krāsām. Mūsdienu jaunieši, kuri vēlas sev tautastērpu, nonāk strupceļā. Rodas ļoti daudz jautājumu, kur galvenais ir – vai tautastērpa izgatavošanā ir pieļaujama jaunrade?

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pētnieciskā darba rezultātā tika iegūtas vērtīgas atziņas:

  1. laika gaitā ir mainījušies uzskati par tautastērpa komplektēšanu kolektīviem:
  2. sākotnēji, veidojot kolektīvus, katra dziedātāja atnāca ar savu darināto un nokomplektēto tautastērpu, kura daži elementi mūsdienās jau nav sastopami;
  3. 80. gadu otrā puse ir laiks, kas saistīts ar folkloras kustības rašanos un tautastērpa atdzimšanu. Šajā laikā rodas redzējums par vienota tautastērpa nepieciešamību visam kolektīvam – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim, kas veicina piederības sajūtu un kolektīva atpazīstamību;
  4. mūsdienu kultūrvidē sāk valdīt uzskats par atšķirīgu tērpu izmantošanu viena kolektīva ietvaros, kas atbilst vēsturiskajam aspektam, kad katra meita centās pati sev izgatavot tērpu, kurš būtu atšķirīgs no citas meitas tērpa, saglabājot savam novadam, ciemam raksturīgās krāsas, rakstus un tērpa sastāvdaļas;

2) tika konstatēts fakts par ķīmisku krāsu izmantošanu tautastērpa sastāvdaļu izgatavošanā mūsdienās, kuru tonis neatbilst toņiem, kas tiek iegūti, krāsojot dziju ar krāsām, kas iegūtas no dabiskiem materiāliem;

3) lai atvieglotu dažu tautastērpa daļu kopšanu, to izgatavošanā netiek izmantotas lina un vilnas dzijas, bet gan dažādi sajaukumi;

4) dažādas atkāpes no vispārpieņemtajām normām tautastērpu izgatavošanā tiek pamatotas ar mazākiem finansiālajiem ieguldījumiem;

5) parādās izteiciens “stilizēts tautastērps”. Izteiciens pats rada jautājumu – vai runājot pat tautastērpu, mēs varam lietot terminu stilizēts? Vai tas ir tautastērps vai nav?

Kādam būtu jābūt mūsdienu tautastērpam?

Vairāk nekā pusgada garumā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas audzēknes skolotāju vadībā pētīja Latgales folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu, deju kolektīvu tautastērpus. Noslēgumā notika diskusija, kādam būtu jābūt tautastērpam.

Pētījuma rezultātus komentē Dagdas Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma:  

Diskusijā izskanēja vairākas pieejas, kā atrast un izgatavot etnogrāfiski precīzu savas vietas tautastērpu:

  • gūt informāciju no dažādiem izdevumiem, kuru uz doto brīdi ir ļoti daudz;
  • griezties Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā, kur ir pieejami zinātniskajās ekspedīcijās iegūtie paraugi, kuri netika izmantoti, sastādot izdevumus;
  • ieklausīties savas dzimtas, vecāka gājuma cilvēku stāstos, jo kaut kāda tautastērpa sastāvdaļa iespējams ir saglabājusies jums blakus;
  • pirms izgatavot tērpu, vērsties pēc padoma pie eksperta;
  • izgatavot tērpu uzticēt pārbaudītiem meistariem, jo tas kalpos ne vienu vien gadu un nesīs informāciju nākamajām paaudzēm;
  • izgatavojot tērpu, izvēlēties dabiskos materiālus (vilnu, linu), jo tērps ir noteikta zīmju sistēma, kas pauž noteiktu domu, jo īpaši, ka uz doto brīdi šie dabiskie materiāli ir pieejami;
  • ja finansiāli ir sarežģīti izgatavot uzreiz visu tautastērpa komplektu, ir jāpadomā par pakāpenisku tērpa komplektēšanu.

Ja tautastērpā izej publiskā pasākumā, tu nes šo vēsti un savas tautas kultūras mantojumu un esi atbildīgs par to, cik skaisti, cik cēli un grezni to parādi. Jāizturas ar cieņu pret savām saknēm. Līdztekus etnogrāfiskajam tērpam var pastāvēt arī arheoloģiskais tērps, kas parāda, kā ģērbās vēlā dzelzs laikmeta cilvēki  no 9. līdz 12.gadsimtam. Aplūkojot tautastērpa ceļu tik lielā laika periodā, nākas secināt, ka, sākot ar 14.gadsimtu tērps sāka  būtiski mainīties, tomēr, izgatavojot tērpu, tika izmantoti dabiskie materiāli.

Kāds teiks – bet tradīcija mainās! Jā, tradīcija mainās, tāpēc mēs šodien staigājam tādā apģērbā, kādā staigājam, un tautastērpu uzvelkam atsevišķos gadījumos. Mēs vairs nedzīvojam 19.gadsimta tradīcijā, mēs to esam saņēmuši noslēgtā veidā un nevaram to mainīt. Mēs varam to apgūt un turpināt, bet ne mainīt. Tā nosaka, kā var likt kopā dažādas apģērba daļas, kā tās var rotāt. Ja mēs tautastērpu mainām neatbilstoši kādai jaunienākušajai tradīcijai, tā kļūst par vulgarizēšanu, un tādā veidā mēs vairāk nepaužam savu kultūras mantojumu.

Rēzekne pieturvietu pastāsti RaPaPro2018

20. marts, 2018

ĀTRĀS SAITES


ATRODAMIES



KONTAKTI


Adrese: Baznīcas 34A, Rēzekne, LV-4601

Tālruņi:

64622676; 20242878 (lietvedība)

26462211 (mācību daļa)

64622732 (grāmatvedība)

27822265 (mākslas skola)

29349279 (dienesta viesnīca)

Fakss: 64622676

e-pasts: rmv@inbox.lv


SEKO MUMS





© 2021 RĒZEKNES MĀKSLAS UN DIZAINA VIDUSSKOLA