11. maijā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) izglītojamie Latvijas Skolas somas ietvaros apmeklēja Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzeju.

Saiknē ar tiešo mācību saturu un procesu, lai sekmētu nacionālā izglītības standarta mērķu sasniegšanu kultūrā un mākslā tika organizēta ekskursija, kurā varēja iepazīties un nostiprināt iegūtās zināšanas par Latviešu mākslinieku darbiem. LNMM ciklā “Paaudze” norisinājās izstāde “Gaismas laušana”, kas veltīta gleznotāja un pedagoga Imanta Vecozola septiņdesmit gadus ilgajam radošajam darbam.

Izstādes nosaukums tapis, iedvesmojoties no gaismas laušanas parādības fizikā – gaismai, pārejot no vienas vides citā ar atšķirīgiem gaismas izplatīšanās ātrumiem, mainās staru kustības virziens. Gaismai lūstot, var novērot priekšmetu formu, novietojumu un izmēru izmaiņas. Tā arī Imants Vecozols savā septiņdesmit gadus ilgajā daiļradē, meklējot un gleznojot gaismu, rada skatītājam iespēju izprast laiku, telpu, laikmetu un pārmaiņas, kas tajā norisinās.

Ar lielu interesi RMDV audzēkņi apskatīja “Purvīša balvas 2023” Kandidātu darbu izstādi – ekspozīciju veidoja spilgts glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto un video mākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi – Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Kopumā “Purvīša balvas 2023” fināla atlasei tika nominēts 21 mākslinieks / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

Ar lielu interesi audzēkņi papildināja savas zināšanas Latvijas mākslā par laika posmu no 1780. līdz 1915. gadam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas pastāvīgā ekspozīcija parāda muzeja krājuma bagātību un savdabību, kā arī nacionālās mākslas izcilākos sasniegumus gadsimtu griezumā. Latviešu modernisti Krievijā 20. gs. 20. un 30. gados – Pirmā pasaules kara gados daudzi latviešu mākslinieki nokļuva Krievijā, bet drīz pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma vairums atgriezās Latvijā. Latviešu mākslinieki Gustavs Klucis, Kārlis Johansons un Aleksandras Drēviņš – izvēlējās palikt Padomju Krievijā un iesaistīties krievu avangarda mākslas veidošanā.
Ekspozīcijā varēja aplūkot 20. gadsimta 60.–90. gados tapušas fotogrāfiju sērijas un atsevišķus fotodarbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kuru autori ir 12 fotogrāfi – Gunārs Binde, Māra Brašmane, Uldis Briedis, Zenta Dzividzinska, Andrejs Grants, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Valts Kleins, Sarmīte Kviesīte, Aivars Liepiņš, Inta Ruka un Egons Spuris.

Savukārt apmeklējot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā iekārtoto Germana Ermiča personālizstādi “Plūstoši”, audzēkņi sastapās ar dizainera radošo procesu un filozofiju. Autora pieeju raksturo pakāpeniska, neatlaidīga tuvošanās galarezultātam, tiecoties piešķirt apveidu nemateriālām parādībām, meklējot jaunus tehnoloģiskus paņēmienus un eksperimentējot ar krāsām un materiāliem.
Patstāvīgajās ekspozīcijās audzēkņi nostiprināja savas iegūtās zināšanas par notikumiem un procesiem dizaina jomā.

Secinājumi: Izstāžu apmeklējuma laikā valdīja draudzīga un silta atmosfēra. Izglītojamie iepazinās ar Latvijas mākslinieku darbiem dažādos mākslas virzienos. Izglītojamie ar lielu degsmi un interesi skatījās ekspozīciju darbus, uzdeva konstruktīvus jautājumus skolotājiem. Varēja redzēt, ka mācību ekskursija ir aizraujoša un interesanta. Pārrunas un atziņas pēc mācību ekskursijas parādīja izglītojamo izpratni par mākslas darbu veidošanu un kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu.

Latvijas Skolas Somas koordinatore Skaidrīte Romančuka