/Osvalds Zvejsalnieks/

 

7. novembra vakarā pēc smagas slimības mūžībā devies Osvalds Zvejsalnieks  (21.03.1944.-07.11.2022.) – izcils gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritus profesors, ilggadējs Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

 

Osvalds Zvejsalnieks dzimis 1944. gada 21. martā. Bērnību pavadījis Lubāna klānos “Zvejsalās”, Rēzeknes novada Nagļu pagastā. “Pavasaros pie mums vienmēr bija milzīgi plūdi. Visas pļavas applūda, no mājas uz māju bija iespējams pārvietoties tikai ar laivām. Toreiz daba bija fantastiska. Kad sāka ziedēt kārkli un purenes, gaiss no smaržām bija burtiski dzeltens un biezs. Tā pasaule ir aizgājusi. Vairs nav tādu plūdu, un vairs nav tādas dabas,” kādā intervijā stāstīja Osvalds. Tieši spilgtās bērnības atmiņas un daba iedvesmojusi lielāko daļu no viņa gleznām. Latgale bija Osvalda zeme, un tai piederēja viņa sirds.

 

Osvalds mācījās Nagļu septiņgadīgajā skolā, vēlāk – Viļānu pamatskolā. 1971. gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kopš 1976. gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. No 1970. līdz 2021. gadam strādāja Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, tostarp 28 gadus bija skolas direktors. Pateicoties Osvalda Zvejsalnieka neatlaidībai, 1991. gadā Rēzeknē tika atvērta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle. Osvalds Zvejsalnieks bija ne vien ekspresīvs gleznotājs, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis 7. Saeimas deputāts. Osvalds Zvejsalnieks ir pieminekļa “Vienoti Latvijai“ (tautā saukts “Latgales Māra“) atjaunošanas darbu rosinātājs, Latvijas atmodas virzītājs Rēzeknē un Latgalē.

 

Zvejsalnieks 1990. gadu sākumā piedalījās filmas “Cilvēka bērns” filmēšanā kā galvenais mākslinieks – viņš bija atbildīgs par to, lai apkārtējā vide izskatītos kā Jāņa Klīdzēja aprakstītajā laikā – Latgalē 20. gadsimta divdesmitajos gados. Interesanti, ka Klīdzēja varones Bigi prototips bija Osvalda mamma – viņa dzīvojusi Klīdzējam kaimiņos un reizēm auklējusi mazo Jāni Klīdzēju.

 

Gandrīz 60 radošā darba gados Osvalds Zvejsalnieks piedalījies vairāk nekā 70 novada, valsts un starptautiskās mākslas izstādēs, sarīkojis ap 30 personālizstādēm, regulāri līdzdarbojies plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Zvejsalnieka darbi atrodas vairākos valsts un ārzemju muzejos, kā arī privātkolekcijās. “Savas gleznas labprāt dāvinu cilvēkiem – man nav žēl,” teicis Osvalds.

 

Osvalds Zvejsalnieks saņēmis Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš bija Rēzeknes Goda pilsonis, saņēmis latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par ieguldījumu Latgales kultūras attīstībā, kā arī citus apbalvojumus.

 

Kolēģu atmiņās Osvalds paliks kā apņēmīgs, ideju pārpilns vadītājs, atvērts un radošs skolotājs, dzīvesgudrs, izpalīdzīgs un vienkāršs cilvēks. Ar iekšēju gaišumu un filozofiski plašu skatījumu uz pasauli, viņš mums mācīja ieraudzīt svarīgo dzīves sīkumos un nepazust ikdienas steigā.

 

Mākslas zinātāji teic, ka viss, ko Osvalds Zvejsalnieks gleznojis, ir viņa dzīves pašportrets – patiess, košs un emocionāli bagāts. “Ja man pēkšņi parādītos kāds, kas teiktu, ka varu sākt dzīvi no sākuma, es lielos vilcienos darītu visu tāpat. Protams, no šādām tādām muļķībām izvairītos, bet, lai gan ir mainījušies laiki un apstākļi, ietu tādu pašu ceļu, kādu esmu nogājis.”

 

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un visiem Latgales kultūras cilvēkiem!