Aktīvi darbojamies projektā ,,Latgales segas stāsts’’. Šoreiz par Indras audējām.

,,Latgales segas stāsts’’ – tā saucas Latgales Kultūras programmas atbalstītais projekts, kura ietvaros Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas jaunietes dodas vairākās  ekspedīcijās pie apmēram divdesmit piecām  Latgales audējām. Iecerēts apmeklēt audējas visos  Latgales reģiona novados.

Jūnija mēnesī sešas tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas  jaunietes  skolotāju Ineses Ratnieces un Lienītes Ratnieces vadībā devās savā pirmajā ekspedīcijā pie Latgales audējām. Jaunietes viesojās Indrā.

Latgales tradicionālās skalu, svītrainās, dreļļu un ziedu segas košajās, Latgales pusei raksturīgajās krāsās patīkami pārsteidza un iepriecināja visas ekspedīcijas dalībnieces: Elīnu Bonku, Darju Krilovu, Aneti Zaķi, Ilzi Lāčaunieci, Elīnu Raciborsku un Angelinu Šlapakovu.

Sarunās ar audējām meitenes noskaidroja, ka Indrā skalu tehniku vislabāk pārzina vecmeistare Janīna Jančevska. Tāpat šo tehniku labi prot meistare Jadviga Ivanova. Aušanas darbnīcas audējas savās prasmēs labprāt daloties ar gados jaunākajām kolēģēm, tādējādi šo prasmi saglabājot nākamajām paaudzēm.

Anete Zaķe vēlējās iepazīt vairāk šo seno tehniku. Brīvā un nepiespiestā sarunā viņa uzzināja, ka šī segu aušanas tehnika ir reta un saglabājama. Tā saistīta ar arheoloģisko izrakumu atradumiem. Piemēram, skalu deķi attiecas tikai uz diviem maziem novadiem Latgalē.

Šo prasmi praktizē ļoti maza cilvēku kopa, taču, izvērtējot tās nozīmi, var parādīties aspekti, kas iezīmē gan vēsturiskumu, gan unikalitāti, gan pielietojamību mūsdienās.

Skalu aušanas tehnikā, izmantojot stelles, darināja dekoratīvos audumus – sienas segas, gultas pārklājus. Skalu tehnika ir smalka, darbs prasa lielu pacietību, jo audums veidojas ļoti lēni. Šajā tehnikā aust ir labi, ja ir palīgs, tad arī darbs veicas raitāk.

Angelina Šlapakova  bija neizpratnē par to, ka neraugoties uz to, ka Indras audējas ir labi pazīstamas ar savām skaistajām segām, senais amats draud aiziet mūžībā… Kāpēc gan tā?

Jaunietes vēl uzzināja, ka vairāk kā 10 darba un pastāvēšanas gados Indras audējas no situācijas, kad darbnīcā bijušas vien pāris stelles, tikušas jau pie 12 stellēm. Tās lielākoties dāvājuši vietējie iedzīvotāji, kas vērtīgos darba rīkus uzgājuši vecvecāku māju bēniņos.

Pašlaik audēju darbnīca kļuvusi par savdabīgu dzīvības saliņu patukšajā ciemā, jo šeit pulcējas vietējās meistares, top skaisti darbi dažādās tehnikās. Apgūt senās amatu prasmes šurp labprāt nākot arī Indras mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Te var aplūkot arī jauniešu veikumu.

Izstāžu zālē „Indras pūra lāde” sakrāti gan pašu audēju, gan viņu vecmāmiņu darinātie darbi – skalu deķi, linu dvieļi, rakstaini cimdi un krāšņi lakati. Skatāmas skalu, dreļļu un svītrainās segas, bet starp tām nav divu vienādu. Starp citu, skalu deķi ir viens no segu veidiem, kāds ir tikai un vienīgi Latgalē.

Darbnīcā RMDV meitenes sastapa arī izcilo pagasta audēju Olgu Joksti, kuras vadībā darbojas pārējās audējas. Viņa pastāstīja meitenēm par krāsu nozīmi, rakstu bagātību Latgales novada segās, par Latvijas tradicionālajiem krāsaugiem un to lietošanu.

Saeima beidzot ir atbalstījusi Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojektu, kura mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu. Nemateriālā kultūras mantojumā iekļautas arī tradicionālās amatniecības prasmes. Nemateriālā kultūras mantojuma likums stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.

Bet šī projekta ietvaros ir iecerēts vairākās vietās Latgalē rīkot izstādi ,,Latgales segas stāsts’’ veltītu Latvijas simtgadei.