Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, veicinot Latgales kultūrvides daudzveidības saglabāšanu un attīstību, šogad pētīja vecās smēdes Austrumlatvijā. Projekta rezultātā ir izstrādāta digitālā burtnīca par Latgales vecajām smēdēm. Ekspedīciju gaitā apmeklēti darbojošies kalēji un metālmākslinieki, pētītas vietas, kurās kādreiz darbojās kalēja smēde.
Smēdes (kalves, kuzņas) bija atsevišķi celtas guļbaļķu ēkas ar lubu, skaida vai māla kārniņu jumtiem. Tās atradās attālāk no pārējām ēkām, biežāk ceļa malā un ūdens tuvumā. Zemnieki, kas kalēja darbus strādāja tikai savas saimniecības vajadzībām, kalšanai pielāgoja arī citas telpas, piemēram, pirts priekšnamu. Smēdē vienmēr bija ēze. Tā bija mūrēta no laukakmeņiem vai ķieģeļiem. Jaunākos laikos parādījās arī dzirksteļu uztvērējs. Smēdē vienmēr atradās plēšas, darinātas no biezas ādas un koka, jo bez spēcīgas gaisa strāvas liesma nevarēja būt pietiekoši karsta. Telpas vidū stāvēja lakta. Tai apkārt vai pie sienām – darba rīki.
Metālizstrādājumu dizaina izglītības programmas pedagogs un metālmākslinieks Norberts Kudiņš, popularizējot senos amatus, veido smēdes instrumentu klāstu Lūznavas muižas atjaunotajai smēdei. Digitālajā burtnīcā ir apkopoti meistaru priekšlikumi un ieteikumi vecas smēdes atjaunošanai un tradīciju saglabāšanai.
