Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) Reklāmas dizaina izglītības programmas audzēkņi un pedagogi ar jauno partneri – Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas (ATV) 11.klasi – pagājušājā gadā nolēma izveidot inovatīvu kultūras produktu pilsētas tūristiem, kas lieti noderētu arī vietējiem iedzīvotājiem. Kopš Rēzeknē ir Austrumlatvijas koncertzāle ,,Gors’’, jauniešu centrs ,,Zeimuļs’’ sāk atdzīvoties pilsētas vēsturiskie objekti. Vairums no tiem atrodas līdzās viena maršruta autobusu pieturām, tiem braucot pa galveno ielu – Atbrīvošanas aleju. Taču orientācijai trūkst ilustratīvās kartes un nav stāstu par pieturvietām. Tāpēc jaunieši veica aptaujas un intervijas, iesaistot Rēzeknes pilsētas iedzīvotājus un sabiedriskā transporta lietotājus pieturvietās un uz ielas, kā arī ieklausoties vēsturnieku stāstos. Rezultātā RMDV audzēkņi izstrādāja sabiedriskā transporta maršruta karti, kur pilsētas slavenākās vietas attēlotas ar grafiskiem zīmējumiem. Savukārt ATV izpētīja pieturvietu nosaukumus, saglabājot vecos vai aicinot ieviest jaunos latviski un latgaliski, lai uzsvērtu savu identitāti. Tapa 10 pieturu stāsti (pietura ,,Lana”, Centrs Dome, Viesnīca ,,Latgale’’/Māra, Festivāla parks/Gors, Autoosta, Joriks/Zaļais tirdziņš, Tirgus, Katedrāle, Ludzas iela, Egļu iela), vēsturei savijoties ar mūsdienām un piepalīdzot fantāzijai. Tas viss būs apkopots bukletā un izlasāms RMDV interneta mājas lapā www.rmdv, lai ikviens, iekāpjot autobusā no pieturvietas ,,Lana“ līdz pieturvietai ,,Vipinga’’, varētu izbaudīt daļu no Rēzeknes 3,5 km garā braucienā.
Jāpiebilst, ka buklets tiks izdots 500 eksemplāros un būs pieejams pie sadarbības partnera – Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centrā.
Inovatīvais kultūras produkts izstrādāts projekta ,,No vārda līdz tēlam’’, kuru finansē Kultūras ministrijas Radošo partnerību programma RaPaPro, ietvaros.
Fragments no stāsta ,, Egļu iela/Egļu īla’’:
Kādreiz, sensenos laikos, kādā no tagadējiem Rēzeknes mikrorajoniem atradās muiža, kura piederēja Konstantīnam Jakovickim, kura amatu latīņu mēlē rakstīja Ekonomus Vipingoviensis. Apkārt muižai bija liels egļu mežs. Muižas saimnieks, vēlēdamies palielināt ienākumus, pavēlēja izcirst apkārtējos mežus, iegūto koksni izmantot muižas saimniecības paplašināšanai un jaunu ēku celšanai. Ar izciršanu nodarbojās mežzinis. Viņa vadībā tika sagatavota koksne, bet vēlāk pie darba kērās namdari, kas no baļkiem radīja īstus būvniecības šedevrus.
Fragments no stāsta ,,Festivāla parks/Gors’’:
Kādreiz valdīja karalis Tālivaldis ar meitu Mariju. Nekāds labais valdnieks viņš neesot bijis, jo bagātība un statuss bijušas viņa vienīgās vērtības. Viņš bijis izslavēts baļļu rīkotājs, bet uz tām aicināti tikai paši bagātākie ļaudis. Vienkāršajiem iedzīvotājiem nav bijusi iespēja izbaudīt greznos vakarus, tāpēc princese Marija ļoti ienīda šos sarīkojumus. Marija ļoti labi izprata parastos iedzīvotājus, jo viņas labākais draugs Jumis bija viens no viņiem. Puisis strādāja rotaļlietu veikalā, kur arī abi jaunieši iepazinās, jo jau kopš agras bērnības Marija bēga prom no trokšņainajiem pasākumiem un slēpās aiz veikaliņa. Viņi sadraudzējās un vēlējās, lai arī mazāk turīgie ļaudis varētu izbaudīt karalisko greznību, tāpēc nolēma sarīkot paši savu balli, kurā aicināti visi.
Bukleta-kartes prezentācija būs un stāsti tiks lasīti latviešu un latgaliešu valodā šī gada 21.februārī plkst.11.30 Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centrā, Krasta ielā 31. Laipni gaidīti!
